Demence

Demence ir termins, ko lieto, lai apzīmētu simptomu kopumu, kas rodas, kad smadzeņu šūnas tiek bojātas un pārstāj pienācīgi darboties. Ja smadzeņu šūnas nedarbojas pareizi, tas var ietekmēt cilvēka domāšanu, atmiņu un spēju sazināties. Tā var izpausties dažādos veidos atkarībā no tā, kura smadzeņu daļa ir skarta.

Demences veidi

Pastāv dažādi demences veidi. Četri visbiežāk sastopamie demences veidi ir:

Alcheimera slimība – visizplatītākā demences forma (50%-60%). Tā ietekmē atmiņu, domāšanu un uzvedību. Tās raksturīga pazīme ir nespēja iemācīties ko jaunu un atcerēties to, kas pašlaik notiek dzīvē.

Vaskulārā (asinsvadu) demence – (20%–30 %). Izraisa smadzeņu asinsvadu bojājumi, kuru rezultātā smadzenes nesaņem pietiekami daudz asiņu ar skābekli un barības vielām, kas noved pie nervu šūnu bojāejas. Tās simptomi var atgādināt Alcheimera slimību.

Frontotemporālā demence – ( 10%-15%), smadzeņu slimība, kas bojā divas smadzeņu daļas: frontālo daivu un temporālo daivu.

Demence ar Levī ķermenīšiem– (10–25 %). Tiek bojāti smadzeņu centri, kas ražo dopamīnu – degvielu kustībām, tāpēc rodas problēmas ar pārvietošanos, kāju vilkšana, saliekts ķermenis un parādās trīce. Izmaiņas rodas arī smadzeņu daļās, kas ir atbildīgas par uzvedību, domāšanu un kustībām.

Profilakse

Profilakse ir vērsta uz riska faktoru mazināšanu, lai novērstu slimības sākšanos. Lielākā daļa Alcheimera demences riska faktoru nav ietekmējami (vecums, dzimums, genotips). Tomēr šobrīd ir zinātniski pierādījumi, ka aptuveni 40 % no demences riska faktoriem ir ietekmējami.

Alcheimera demences profilakse jāsāk jau vairākus gadu desmitus pirms slimības sākuma, jo tikai tad izmaiņām dzīvesveidā būs nozīme šīs slimības novēršanā.

Kā samazināt demences risku?

Demence nav neizbēgama novecošanas daļa. Starptautiski pētījumi rāda (The Lancet Commission 2024), ka līdz pat 45% gadījumu ir saistīti ar faktoriem, kurus iespējams ietekmēt.

Tas nozīmē – ikdienas izvēlēm ir nozīme.

Ko vari darīt jau šodien?

Stiprini smadzenes

Mācies visa mūža garumā

Apgūsti jaunas prasmes

Lasi, risini krustvārdu mīklas, apgūsti valodas

Rūpējies par veselību

Kontrolē asinsspiedienu un holesterīnu

Pārbaudi cukura līmeni asinīs

Ēd veselīgi un uzturi svaru veselīgās robežās.

Samazini alkohola lietošanu

Atmet smēķēšanu

Rūpējies par iekštelpu ventilāciju un regulāru telpu vēdināšanu

Regulāri pārbaudi dzirdi

Veic redzes pārbaudes

Kusties

Vismaz 150 minūtes mērenas fiziskās aktivitātes nedēļā

Pat neliels aktivitātes pieaugums palīdz

Esi kopā ar cilvēkiem

Uzturi draudzības

Iesaisties kopienas aktivitātēs

Iesaisties brīvprātīgā darbā vai interešu grupās

Meklē atbalstu, ja jūties vientuļi

Meklē palīdzību

Depresija ir ārstējama

Runā ar ģimenes ārstu vai speciālistu

Svarīgi atcerēties

Smadzeņu veselība veidojas visa mūža garumā. Nekad nav par vēlu sākt rūpēties par savu kognitīvo veselību.

Nelielas, bet regulāras izmaiņas var sniegt būtisku ieguvumu ilgtermiņā.