Ja krājēja sindroms liek par sevi manīt!

Krāšana (lietu uzkrāšana) demences gadījumā ir ļoti izplatīta parādība un – līdzīgi kā atteikšanās mazgāties – to parasti izraisa bailes, atmiņas traucējumi un vajadzība pēc kontroles, nevis apzināta vai spītīga uzvedība. Maiga un droša pieeja šīs uzvedības vadīšanā ir daudz efektīvāka nekā mēģinājumi to pilnībā aizliegt. 

Kāpēc demences gadījumā rodas krāšana 

Cilvēks var krāt lietas, jo viņš:

• baidās, ka kaut kā pietrūks, 

• neatceras, kur lietām ir sava vieta, 

• jūtas drošāk, ja mantas ir tuvumā, 

• atkārtoti pārdzīvo pagātnes pieredzi par trūkumu vai zaudējumiem, 

• izjūt neatkarības un kontroles zudumu. 

Šī izpratne palīdz mainīt mērķi no “pārtraukt krāšanu” uz “mazināt riskus un emocionālo spriedzi”. 

Kas palīdz un nepalīdz! 

1. Nestrīdieties un nemetiet lietas ārā viņa klātbūtnē

• Strīdi palielina trauksmi un neuzticēšanos. 

• Pēkšņa “lielā tīrīšana” var tikt uztverta kā zādzība. 

• Tas bieži vien pastiprina krāšanas uzvedību. 

Tā vietā – vispirms atzīstiet cilvēka sajūtas: 

“Es redzu, ka šīs lietas tev ir svarīgas.” 

2. Izveidot “drošas krāšanas zonas”
   Šī ir viena no efektīvākajām stratēģijām.

• Izvēlieties atvilktni, kasti, grozu vai skapīti, kas pieder tikai viņam. 

• Ļaujiet tur glabāt izvēlētas lietas. 

• Periodiski izņemiet bīstamus vai bojātus priekšmetus, vai arī, ja apjoms sāk palikt traucējošs, bet tikai, kad cilvēka nav klāt. 

Tas palīdz saglabāt kontroles sajūtu, vienlaikus neradot apdraudējumu drošībai.