{"id":35,"date":"2026-03-01T08:50:10","date_gmt":"2026-03-01T08:50:10","guid":{"rendered":"http:\/\/localhost\/wordpress\/?p=35"},"modified":"2026-03-04T06:44:07","modified_gmt":"2026-03-04T06:44:07","slug":"dzive-ar-demenci","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/2026\/03\/01\/dzive-ar-demenci\/","title":{"rendered":"Dz\u012bve ar demenci\u00a0"},"content":{"rendered":"<h2>Demence<\/h2>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p>Demence\u202fir termins, ko lieto, lai apz\u012bm\u0113tu simptomu kopumu, kas rodas, kad smadze\u0146u \u0161\u016bnas tiek boj\u0101tas un p\u0101rst\u0101j pien\u0101c\u012bgi darboties. Ja smadze\u0146u \u0161\u016bnas nedarbojas pareizi, tas var ietekm\u0113t cilv\u0113ka dom\u0101\u0161anu, atmi\u0146u un sp\u0113ju sazin\u0101ties. T\u0101 var izpausties da\u017e\u0101dos veidos atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, kura smadze\u0146u da\u013ca ir skarta.<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<h3><strong>Demences veidi<\/strong><\/h3>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p>Past\u0101v da\u017e\u0101di demences veidi. \u010cetri visbie\u017e\u0101k sastopamie demences veidi ir:<\/p>\n<p><strong>Alcheimera slim\u012bba<\/strong> &#8211; visizplat\u012bt\u0101k\u0101 demences forma (50%-60%). T\u0101 ietekm\u0113 atmi\u0146u, dom\u0101\u0161anu un uzved\u012bbu.\u202fT\u0101s rakstur\u012bga paz\u012bme ir nesp\u0113ja iem\u0101c\u012bties ko jaunu un atcer\u0113ties to, kas pa\u0161laik notiek dz\u012bv\u0113.<\/p>\n<p><strong>Vaskul\u0101r\u0101 (asinsvadu) demence<\/strong> &#8211; (20%\u201330\u202f%). Izraisa smadze\u0146u asinsvadu boj\u0101jumi, kuru rezult\u0101t\u0101 smadzenes nesa\u0146em pietiekami daudz asi\u0146u ar sk\u0101bekli un bar\u012bbas viel\u0101m, kas noved pie nervu \u0161\u016bnu boj\u0101ejas. T\u0101s simptomi var atg\u0101din\u0101t Alcheimera slim\u012bbu.<\/p>\n<p><strong>Frontotempor\u0101l\u0101 demence<\/strong> &#8211; ( 10%-15%), smadze\u0146u slim\u012bba, kas boj\u0101 divas smadze\u0146u da\u013cas: front\u0101lo daivu un tempor\u0101lo daivu.<\/p>\n<p><strong>Demence ar Lev\u012b \u0137ermen\u012b\u0161iem<\/strong>&#8211; (10\u201325\u202f%). Tiek boj\u0101ti smadze\u0146u centri, kas ra\u017eo dopam\u012bnu \u2013 degvielu kust\u012bb\u0101m, t\u0101p\u0113c rodas probl\u0113mas ar p\u0101rvieto\u0161anos, k\u0101ju vilk\u0161ana, saliekts \u0137ermenis un par\u0101d\u0101s tr\u012bce. Izmai\u0146as rodas ar\u012b smadze\u0146u da\u013c\u0101s, kas ir atbild\u012bgas par uzved\u012bbu, dom\u0101\u0161anu un kust\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<h3><strong>Profilakse<\/strong><\/h3>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p>Profilakse ir v\u0113rsta uz riska faktoru mazin\u0101\u0161anu, lai nov\u0113rstu slim\u012bbas s\u0101k\u0161anos. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca Alcheimera demences riska faktoru nav ietekm\u0113jami (vecums, dzimums, genotips).\u202fTom\u0113r \u0161obr\u012bd ir zin\u0101tniski pier\u0101d\u012bjumi, ka aptuveni 40\u202f% no demences riska faktoriem ir ietekm\u0113jami.<\/p>\n<p>Alcheimera demences profilakse j\u0101s\u0101k jau vair\u0101kus gadu desmitus pirms slim\u012bbas s\u0101kuma, jo tikai tad izmai\u0146\u0101m dz\u012bvesveid\u0101 b\u016bs noz\u012bme \u0161\u012bs slim\u012bbas nov\u0113r\u0161an\u0101.<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<h3><strong>K\u0101 samazin\u0101t demences risku?<\/strong><\/h3>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p>Demence nav neizb\u0113gama noveco\u0161anas da\u013ca. Starptautiski p\u0113t\u012bjumi r\u0101da (The Lancet Commission 2024), ka l\u012bdz pat 45% gad\u012bjumu ir saist\u012bti ar faktoriem, kurus iesp\u0113jams ietekm\u0113t.<\/p>\n<p>Tas noz\u012bm\u0113 \u2013 ikdienas izv\u0113l\u0113m ir noz\u012bme.<\/p>\n<p>Ko vari dar\u012bt jau \u0161odien?<\/p>\n<p>Stiprini smadzenes<\/p>\n<p>M\u0101cies visa m\u016b\u017ea garum\u0101<\/p>\n<p>Apg\u016bsti jaunas prasmes<\/p>\n<p>Lasi, risini krustv\u0101rdu m\u012bklas, apg\u016bsti valodas<\/p>\n<p>R\u016bp\u0113jies par vesel\u012bbu<\/p>\n<p>Kontrol\u0113 asinsspiedienu un holester\u012bnu<\/p>\n<p>P\u0101rbaudi cukura l\u012bmeni asin\u012bs<\/p>\n<p>\u0112d vesel\u012bgi un uzturi svaru vesel\u012bg\u0101s robe\u017e\u0101s.<\/p>\n<p>Samazini alkohola lieto\u0161anu<\/p>\n<p>Atmet sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu<\/p>\n<p>R\u016bp\u0113jies par iek\u0161telpu ventil\u0101ciju un regul\u0101ru telpu v\u0113din\u0101\u0161anu<\/p>\n<p>Regul\u0101ri p\u0101rbaudi dzirdi<\/p>\n<p>Veic redzes p\u0101rbaudes<\/p>\n<p>Kusties<\/p>\n<p>Vismaz 150 min\u016btes m\u0113renas fizisk\u0101s aktivit\u0101tes ned\u0113\u013c\u0101<\/p>\n<p>Pat neliels aktivit\u0101tes pieaugums pal\u012bdz<\/p>\n<p>Esi kop\u0101 ar cilv\u0113kiem<\/p>\n<p>Uzturi draudz\u012bbas<\/p>\n<p>Iesaisties kopienas aktivit\u0101t\u0113s<\/p>\n<p>Iesaisties br\u012bvpr\u0101t\u012bg\u0101 darb\u0101 vai intere\u0161u grup\u0101s<\/p>\n<p>Mekl\u0113 atbalstu, ja j\u016bties vientu\u013ci<\/p>\n<p>Mekl\u0113 pal\u012bdz\u012bbu<\/p>\n<p>Depresija ir \u0101rst\u0113jama<\/p>\n<p>Run\u0101 ar \u0123imenes \u0101rstu vai speci\u0101listu<\/p>\n<h3><\/h3>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<h3><strong>Svar\u012bgi atcer\u0113ties<\/strong><\/h3>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p>Smadze\u0146u vesel\u012bba veidojas visa m\u016b\u017ea garum\u0101. Nekad nav par v\u0113lu s\u0101kt r\u016bp\u0113ties par savu kognit\u012bvo vesel\u012bbu.<\/p>\n<p>Nelielas, bet regul\u0101ras izmai\u0146as var sniegt b\u016btisku ieguvumu ilgtermi\u0146\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Demence &nbsp; Demence\u202fir termins, ko lieto, lai apz\u012bm\u0113tu simptomu kopumu, kas rodas, kad smadze\u0146u \u0161\u016bnas tiek boj\u0101tas un p\u0101rst\u0101j pien\u0101c\u012bgi darboties. Ja smadze\u0146u \u0161\u016bnas nedarbojas pareizi, tas var ietekm\u0113t cilv\u0113ka dom\u0101\u0161anu, atmi\u0146u un sp\u0113ju sazin\u0101ties. T\u0101 var izpausties da\u017e\u0101dos veidos atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, kura smadze\u0146u da\u013ca ir skarta. &nbsp; &nbsp; Demences veidi &nbsp; Past\u0101v da\u017e\u0101di [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":70,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[35,24,4,30],"tags":[],"class_list":["post-35","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-jedziens","category-dzive","category-profesionaliem","category-pacientiem"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/35","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=35"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/35\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":72,"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/35\/revisions\/72"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media\/70"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=35"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=35"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/jguseva.rmmtweb.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=35"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}